Photo and video hosting

Likes
0

Riga-moped-18

1 comment

pitbull223

2009-02-16 12:10:06

Tātad, par mopēdu Rīga-18: Artis Eglītis rakstā "Rītdiena, kura nebija - Latvijas motobūves vēsture": 70. gadu beigās plānoja nomainīt ierasto un nebūt ne ideālo Rīga 16 mopēdu (būtībā tas bija apgreidots filmas Dāvana vientuļai sievietei “varonis” Rīga 12) pret pilnvērtīgu 50 cm3 motociklu (kā tolaik rakstīja – mokiku), kam būtu ne vien kikstarteris un kāpšļi, bet arī klasisks sēdekļa un benzīnbākas novietojums. Tapa vairāki prototipi ar vienu nosaukumu (Rīga 18, atšķirīgu dizainu un Šauļu dzinēja modifikācijām (Š-58 vai Š-62M). Pie tiem strādāja dizaineri Gunārs Glūdiņš un Anatolijs Vasiļjevs un konstruktors Edmunds Nitišs. 1977. gadā, kad Lūkasa sāga Zvaigžņu kari kļuva par visienesīgāko filmu kino vēsturē, piektajā republikāniskajā dizaina izstādē Vide, dizains, kvalitāte debitēja harmonisks prototips Rīga 18 ar īpaši izliektu divdaļīgu augstu stūri, centrālās caurules rāmi, instrumentu kastīti zem rāmja un garu motocikla sēdekli. Pēc tam piedāvāja citu variantu, kam centrālās caurules rāmis oriģināli sapludināts kopā ar bāku un instrumentu kastīti vienā korpusā. Šī versija atkal lieliski atbilda tā laika dizaina tendencēm un pusaudžiem šķita daudz nopietnāka un “īstāka” (Kārtīgs motocikls tomēr!) par anahronisko Rīga 16, svēra 55 kg un droši sasniegtu tolaik limitētos 50 km/h (vēlāk mazmototehnikas ātrumu ierobežoja līdz 40 km/h). 1981. gadā Londonā princis Čārlzs apprecēja kādu bērnudārza audzinātāju, vārdā Diāna, Līvi grāva padomju Latvijas pilsoņu gaumi ar savu Zīlīti, bet sestajā republikāniskajā dizaina izstādē parādīja vēl vienu Glūdiņa variantu Rīga 18 (arī SZ 18. Pēc sava komponējuma to jau varēja uzskatīt par īstu motociklu bez spraugas starp sēdekli un bāku un pilnizmēra sānu instrumentu nodalījumu, kas veidoja dinamisku siluetu. Centrālajam cauruļu rāmim no divām krusteniskām caurulēm apakšā bija piekārts eksperimentāls Šauļu rūpnīcas motors, kam kājas ātrumpārslēgs kā populārajiem Jawa močiem apvienots ar kikstarteri. Iespaidu vēl pastiprināja solīds motocikla aparātu panelis, pagriezienu rādītāji un skaņas signāls, kam gan nekādas reālas jēgas nebija – atcerieties lietuviešu dzinēju impotento elektroiekārtu. Jebkurš no redzētajiem Rīga 18 prototipiem (droši vien bija vēl citi) būtu pelnījis nonākt uz konveijera un pēc tam minēto pionieru īpašumā. Tomēr pārkārtot visu ražošanu rūpnīcas vadība nevēlējās un turpināja milzīgās tirāžās ražot tās pašas apnikušās Rīga 16 un Rīga 22, kas neizskatījās neko modernāk. Atkal pagāja vairāki gadi, kamēr pie mums sāka ražot 50 cm3 motociklu ar nosaukumu Delta; tikmēr Eiropas motorūpnīcas ar daudz mazākām ražošanas jaudām jau bija tālu priekšā. http://www.autonews.lv/news/12/1491